Prognozējot rītdienu, mainīsim tagadni

  • 24. martā . Normunds Štāls „World Trends Forum” organizācijas komitejas priekšsēdētājs

    Mēs riskējam iestrēgt nebeidzamā tagadnē, kļūt par tās gūstekņiem, ja ļausim šodienas problēmām pilnībā pārņemt savu apziņu un tādējādi zaudējot attīstības perspektīvu.

    „Jūs, ko, tiešām neredzat, kas patlaban visapkārt notiek? Kādas te vairs var būt sociālo un ekonomisko procesu futūriskas prognozes, kādas diskusijas par globālās izaugsmes virzību?” – pēdējās nedēļās šāds jautājums Pasaules tendenču foruma (World Trends Forum, WTF) organizētājiem ticis izdots gan tieši, gan aplinkus. Vai tikai aiz veselības aprūpes, pilsētu attīstības, enerģētikas, transporta turpmāko perspektīvu analīzes mēs neslēpjam kaut ko citu – varbūt tādā veidā pūlamies novērst sabiedrības uzmanību no šodienas prioritātēm? Protams, nē. Drīzāk delikāti piedāvajam „neslēpt galvu smiltīs”.

    Politiskām krīzēm, īpaši tad, ja tām ir starptautisks mērogs, piemīt fantastiska vara sevi absolutizēt, pakļaujot informatīvo telpu, partiju un valdību dienaskārtību –nereti piespiežot cilvēkus, tautas un valstis noticēt, ka šo kataklizmu priekšā mūsu izaugsmi veidojošie kultūras, zinātnes, ekonomikas un sociālie procesi tiešām ir kļuvuši mazsvarīgi. Taču rezultātā mēs ne tikai netiekam galā ar pašu krīzi, bet radām sev vēl arī jaunas problēmas, kas, "paslaucītas zem paklāja", sazeļ novārtā pamestajās nozarēs. Savukārt izvērtējot, modelējot un plānojot savu iespējamo nākotni, mēs vienlaikus spējam konstruktīvi labot, novērst vai apsteigt savas šodienas problēmas un krīzes.

    WTF divu dienu (10. un 11. aprīlis) ekspertu diskusiju programma ietver sekojošās tēmas: "Gatavojoties nākotnei", "Nākotnes enerģija", "Ilgstspējīga pilsētu attīstība", "Intelektuālā īpašuma regulēšana digitālajā vidē", "Jaunās ekonomikas laikmets", "Zīda ceļš XXI gadsimtā", "Eiropas investīciju klimats", "Veselība un labklājība", "Pārmaiņu laiks - jauni izglītības un zinātnes izaicinājumi" u.c. Šie visi ir Latvijas attīstībai nozīmīgi jautājumi, dažus no tiem mūsu sabiedrība apzinās kā izteikti problemātiskus – akūtākais piemērs ir enerģētiskā atkarība. Tāpēc foruma organizētāji ir pārliecināti, ka tam pēkšņi radītais "fons" – Krievijas un Eiropas Savienības politiskā konfrontācija saistībā ar Ukrainas un Krimas notikumiem – drīzāk pat kategoriski pieprasa šādas analīzes un publisku diskusiju nepieciešamību, tas palielina pasākuma starptautisko rezonansiun tajā piedāvāto risinājumu vērtību, garantē Rīgas un Latvijas vārda daudzināšanu.

    ES/Krievijas konflikts draud ar nopietnām ekonomiskām un sociālām problēmām visā pasaulē, skarot ne tikai tajā tieši iesaistītās puses, bet arī ārpus tā esošās valstis vai organizācijas, nobremzējot mūsdienu pasaules ilgtspējīgu attīstību. Savukārt šādas problēmas nav pilnībā atrisināmas vai novēršamas, tikai pielietojot valstu valdību un starptautisku organizāciju rīcībā esošos politiskus līdzekļus. Ne globāli, ne lokāli. Tam ir vajadzīga arī konsekventa ekonomiskā rīcība un plānošana, bet jo īpaši – intelektuāli risinājumi: jaunu zināšanu radīšana, jaunu tehnoloģiju izstrāde un to pielietojums.
    WTF uzdevums ir apvienot daudzu valstu zinātniekus, intelektuāļus, biznesa ekspertus – lielāko starptautisko organizāciju un transnacionālo kompāniju, tirdzniecības un rūpniecības kameru, asociāciju, riska un investīciju fondu pārstāvjus – kopējā diskusijā. Tā veicinātu sabiedrības – Latvijā un pasaulē – priekšstatus par sociālo, ekonomisko, zinātnisko procesu tālāko virzību, par darbiem, kas ir veicami pētniekiem, pedagogiem, mediķiem, uzņēmējiem. Sabiedrībai un to pārstāvošajām partijām kā valsts varas īstenotājām ir pilnīgi brīva izvēle pieņemt šīs ekspertu rekomendācijas un prognozes vai tās ignorēt. Viss, ko WTF vēlas un var dot saviem dalībniekiem un sabiedrībai, ir plašākas zināšanas par pasauli mums apkārt, par mūsu rītdienu – un ko mēs varam darīt, lai tā būtu harmoniskāka, pārtikušāka un drošāka.Forumam nav nekādu politisku mērķu vai "zemtekstu", turklāt tādi nemaz nav iespējami: ne WTF organizētājiem un tā atbalstītājiem – Latvijas Zinātņu akadēmijai, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Rīgas domei, ne tajā uzaicinātajiem referētājiem – akadēmiskiem un biznesa ekspertiem ar starptautisku slavu –nav ne politiska mandāta, ne arī ambīciju pretendēt uz pilnvarām, kas pieder nācijas pilnvarotai valdībai.

    Mēs, Latvija, esam laba vieta šādai diskusijai – ģeogrāfiski un, ja vēlaties, arī ģeopolitiski. Šis ir piemērots, izdevīgs brīdis, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. Turklāt skaidri apzināmies, ka no mūsu pašu apņēmības un iegūtām zināšanām ir atkarīgs, kā plānot Latvijas nākotni globālajā ekonomiskajā telpā, kā to veidot. Diez vai mēs – īpaši tagad – vēlamies sēdēt rokas klēpī salikuši un gaidīt, kad kādi citi, „lielāki un gudrāki”, visu izdomās un pateiks mums priekšā.”

    Baltic Course